Iedomājieties šodienas tik populāro ģimenes modeli, kad vecāki vienlaikus strādā vairākos darbos. Ir vecāki, kuri darbā pavada vairāk par 10 stundām dienā, viņi ir totāli pārguruši, bet viens no viņu pienākumiem ir arī būt par vecākiem – tas nozīmē nodrošināt ne tikai materiālās, bet galvenokārt emocionālās vajadzības. Vecāki negrib investēt attiecībās, jo attiecībās ar bērnu ir jāiegulda ļoti daudz laika, kura ... nav. Bērni nevar par savām lietām un problēmām izrunāties ar vecākiem.
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāve piedalās seminārā Zviedrijā
2012.gada 28.septembrī Zviedrijā Stockholmā notiks seminārs, kura tēma ir “Patvēruma meklēšana nepilngadīgajiem bērniem: tiesības un pienākumi likumīgajiem aizbildņiem darbā ar neaizsargātiem bērniem”. Asociācija saņēma uzaicinājumu no Alexandras Rodkinas, kas ir Baltijas jūras valstu šī projekta vadītāja.
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas priekšsēdētāja Baiba Meldere lūdza asociācijas pārstāvi Mārupes novada bāriņtiesas priekšsēdētāju Nadīnu Milleri pārstāvēt asociāciju šajā starptautiskajā seminārā. Viņa vienīgā pārstāvēs arī Latviju un savu sagatavoto prezentāciju par bērniem, kas meklē patvērumu Latvijā semināra dalībniekiem izstāstīs angļu valodā. Šajā seminārā piedalīsies šādas valstis - Krievija, Vācija, Polija, Norvēģija, Somija, Islande, Zviedrija un Latvija.
Seminārā arī citas dalībvalstis stāstīs par savu pieredzi ar bērniem, kuri meklē patvērumu citās valstīs, par bērnu interešu nodrošināšanu un aizbildņa iecelšanu šiem bērniem.
Asociācijas kolēģi ir gandarīti, ka mūs pārstāv Nadīna Millere un, lai viņai veicas šajā straptautiskajā seminārā!
25.09.2012. www.barintiesuasociacija.lv
Vecākiem jāatrod laiks bērniem
Lielākā daļa sabiedrības locekļu, t.sk. vecāku, zina, ka pastāv emocionālā, fiziskā un seksuālā vardarbība pret bērniem, bet šajā rakstā vēlos pievērst uzmanību ne visai atpazīstamam vardarbības veidam – bērna pamešana novārtā. Laikā, kad inflācija «apēd» mazos ienākumus un pārtikušākus ļaudis rosina meklēt, kur ieguldīt savu naudu, mūsu domāšanā iesakņojies stereotips, ka bāriņtiesas un sociālo darbinieku mērķauditorija ir nelabvēlīgas vai vismaz mazturīgas ģimenes, kļūst par pagātni. Diemžēl arvien biežāk savā darbā sastopos ar situācijām, kad vecāki ļoti labi nodrošina bērnus, t.sk. ar apģērbu un skaistu labiekārtotu istabu, bet bērnam netiek pievērsta uzmanība.
Veicot preventīvās sarunas ar vecākiem, es varu vienkārši atgādināt, ka viņiem jāveic vecāku darbs, bet tas tikai palielina viņu vainas sajūtu savu bērnu priekšā un nostiprina bezizejas sajūtu, tomēr par pirmo soli situācijas uzlabošanā varam runāt tikai tad, ja vecāki sāk apzināties, ka ģimenē ir problēma, jo ļoti daudzos gadījumos mēs varam runāt par vienu no vardarbības veidiem.
Lielākā daļa sabiedrības locekļu, t.sk. vecāku, zina, ka pastāv emocionālā, fiziskā un seksuālā vardarbība pret bērniem, bet šajā rakstā vēlos pievērst uzmanību ne visai atpazīstamam vardarbības veidam – bērna pamešana novārtā. Bieži vien tā notiek tepat līdzās, tomēr kādu iemeslu dēļ cilvēki izliekas to neredzam. Līdz šim veiktie pētījumi vardarbības seku jomā runā par bērna uzvedības izmaiņām, ko bieži raksturo, piemēram, kā agresīvu vai antisociālu izturēšanos; medicīniskajām problēmām, piemēram, traumām un nobrāzumiem, apdegumiem, brūcēm galvā un lūzumiem; kognitīvajām problēmām, piemēram, bērni, kas piedzīvojuši vardarbību, izrāda zemāku intelektu un kognitīvās funkcijas, salīdzinot ar normu.
Pamešana novārtā – nepietiekama uzmanība pret bērna veselības, izglītības, vides, uztura un emocionālām vajadzībām. Pamešana novārtā neizpaužas tikai kā nevērība, medicīniskā neaprūpēšana, uzraudzības trūkums, ko raksturo visiem redzamas pazīmes: bērns izsalcis, neatbilstošā apģērbā, nevīžīga un neveselīga izskata, pat netīrs, bieži ar traumām, vai ko var novērot pēc bērna uzvedības – bieži aizmieg, zog vai diedelē ēdienu no draugiem, klasesbiedriem, bieži neapmeklē skolu.
Fiziska pamešana novārtā Raksturīgākais:
· bērna atstāšana bez uzraudzības vai nepietiekama uzraudzība; · bērna vai vecāku aiziešana no mājām; · nepietiekams, nepilnvērtīgs uzturs; · novēlota palīdzība vai atteikšanās to sniegt fizisku ievainojumu (ievainojumi, sasitumi, apdegumi) gadījumos.
Emocionālā pamešana novārtā – bērna emocionālo vajadzību neapmierināšana, kas ietver:
· laulāto (vecāku) vardarbību vienam pret otru bērna klātbūtnē; · rosināšanu bērnam lietot alkoholu vai narkotikas; · nepietiekamu vai neesošu psiholoģisko uzraudzību; · konstantu pieķeršanās trūkumu no vecāku puses.
Pētījumi liecina, ka visdramatiskāk bērna attīstību ietekmē tieši emocionālā nerūpēšanās par bērnu. Parasti vecāki mierina un atbalsta bērnu, kad tas ir nelaimīgs vai jūt sāpes, un vēlāk bērns pats iemācās regulēt savu emocionālo dzīvi. Vecāki, kuri noraida bērnu, nepievērš tam uzmanību, pirmkārt, jau emocionālajā jomā atstāj bērnu vienatnē ar nepārvaramām negatīvajām emocijām. Nenodrošinot pozitīvas emocijas, vecāki nespēj sniegt bērnam emocionālo atbalstu un drošības sajūtu, līdz ar to bērns neiemācās pats regulēt savu emocionālo dzīvi, kas negatīvi tālāk ietekmē viņa attīstību.
Medicīniskā pamešana novārtā – nepietiekama atbilstošas medicīniskās aprūpes nodrošināšana, neskatoties uz materiālo nodrošinājumu, kas parasti izpaužas šādi:
· netiek veiktas bērna vecumam atbilstošas profilaktiskās apskates un potes; · vecāki atsakās vai izvairās veikt medicīniskus izmeklējumus un procedūras; · bērnam netiek nodrošināti ārsta izrakstītie medikamenti; · bērnam apzināti tiek doti medikamenti un to devas, kas neatbilst slimībai un ārstēšanai; · nopietnu traumu gadījumos vecāki nemeklē mediķu palīdzību; · vecāki nepievērš uzmanību bērna sūdzībām par veselības stāvokli un savlaicīgi nemeklē mediķu palīdzību; · vecāki aiztur tradicionālās medicīniskās palīdzības sniegšanu reliģisku aizspriedumu dēļ.
Izglītības pamešana novārtā – bezdarbība un atbalsta trūkums bērnam izglītības iegūšanas procesā, kas noved pie nepietiekamas attīstības un šādām izpausmēm:
· bērns bieži nokavē mācību sākumu; · bērns bieži neierodas uz mācībām; · vecāki izvairās no satikšanās ar skolotājiem un nevēlas ar tiem sadarboties; · vecāki liek bērniem palikt mājās, lai pieskatītu mazākos bērnus ģimenē vai lai veiktu kādu darbu; · vecāki nerūpējas par iespējām attīstīt bērna spējas (talantus); · vecāki neinteresējas par bērna sekmēm un problēmām skolā.
Līdz ar to izglītības pamešana novārtā izraisa nepietiekamu nepieciešamo pamatiemaņu un zināšanu apguvi, atskaitīšanu no skolas un / vai būtiski ietekmē neatbilstošas uzvedības attīstību. Nereti tālāk skolas kavējumi kļūst par cēloni konfliktiem ar skolotājiem, un tas savukārt rada bailes no skolas.
Jau pirms jaunā mācību gada sākuma savā darbā saskaroties ar bērna pamešanu novārtā izglītības, medicīniskā un emocionālā ziņā, ar šī raksta palīdzību vēlos pievērst lielāku vecāku uzmanību mūsu bērniem, lai palīdzētu viņiem izaugt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Bērniem un arī pusaudžiem ir svarīgi sajust, ka viņi ir mīlēti un vajadzīgi, lai viņi varētu nākotnē būt droši un pārliecināti par sevi, savām spējām un lai arī sniegtu siltumu citiem.
Bērniem ir nepieciešama nepārtraukta pieaugušo uzraudzība līdz skolas vecumam, pretējā gadījumā var notikt nelaimes gadījumi, kam seko traumas, pat letāli iznākumi. Pieaugušo nevērība un neuzmanība – bērniem pieejamas ķīmiskas vielas, medikamenti, sērkociņi, asi priekšmeti, elektrības kontakti un ierīces, atvērti logi, karsta ūdens trauki u.c. – apdraud bērna drošību, provocē nelaimes.
Svarīgi apzināties, ka ir vairāki pamešanas novārtā veidi, kuri bieži «nāk komplektā», bet jebkurš uzskatāms par vardarbību pret bērnu, jo, nepietiekami nodrošinot bērna fiziskās un emocionālās vajadzības, kā arī drošību, bērnam veidojas zems pašvērtējums, kā sekas var ietekmēt visu dzīvi. Mēs katrs zinām, ka biežāk var lietot teicienu «tur jau nekas labs nebija gaidāms» vai «ābols no ābeles tālu nekrīt», runājot par nelabvēlīgām ģimenēm, nekā redzēt piemērus, kad bērns ir mācījies no vecāku kļūdām un savā dzīvē tādas nepieļauj.
Bērni ir ļoti dažādi. Viens dusmas izrāda uzreiz, otrs tās glabā sevī, kamēr šīs sajūtas eksplodē, trešais slēpj dusmas, būdams skolā, bet, aizejot mājās, draugam vai kādam dzīvnieciņam nodara pāri. Katrā bērnā lielākā vai mazākā mērā mājo visas izjūtas. Tikai jautājums, kā bērns ir iemācīts – kurā vietā šīs sajūtas parādīt un likt uz āru? Bērniem būtu nepieciešams iemācīt, ko darīt ar savām grūtībām, izjūtām, piemēram, dusmām, bailēm, bēdām u.c. Pirmkārt, to var iemācīt, vecākiem esot kopā ar bērnu, jo tad bērns mācās no vecāku piemēra un rīcības dažādās dzīves situācijās, tai skaitā jūtu izpausmēm.
Ar šī raksta palīdzību vēlos arī brīdināt vecākus, ka Mārupes bāriņtiesas un Mārupes policijas nodaļas priekšnieka Jura Jēkabsona nostāja ir tāda, ka bērniem, it īpaši līdz 7 gadu vecumam vispār un jebkuram nepilngadīgajam, vēlās vakara stundās nav jāatrodas ārpus mājas bez vecāku uzraudzības, tāpēc policijas reidu laikos vecāki, kuru bērni pagasta teritorijā atradīsies bez uzraudzības, tiks administratīvi sodīti.
Lai mums visiem izdodas atrast laiku saviem bērniem!
24.09.2007. Rīgas apriņķa avīze, TVNET